Balts kuģis slīd pa zilo ūdens virsmu fjordu ieskautā līcī: ūdenskritumu sirmo matu greznotās klinšu sienas, kaut kur pavīd troļļa deguns un matu ērkulis, gaisā lidinās trauslās laumiņas, serpentīnveida ceļi un «kabatas» ceļmalās. Vēja skarbie pieskārieni klinšu virsotnēs un pikošanās vasaras vidū, kazas siers un aitu zvanu šķinda, mākoņu pieskārieni Zemei, sūnu un ķērpju raksti uz akmeņiem un Eiropas galējais ziemeļu punkts — to visu un ne tikai to sniedz troļļu zeme Norvēģija.
